Atkal par Sigur Rós 



1997 – Von
Neesmu dzirdējis un, godīgi sakot, negribu;
1999 – Ágætis Byrjun
Kaut kas pilnīgi jauns un svaigs- negaidīts pārsteigums. Apbrīnojams sniegums!
2002 – ()
Tikpat apbrīnojams sniegums, bet vairs ne tik jauns un svaigs. Loģisks un gaidīts turpinājums iepriekšējam albumam, jo ar to vien bija par maz.
2005 – Takk…
Strupceļš! Sigur Rós grib turpināt iesākto, bet nav vairs ko teikt. Takk… nav albums, bet gan atsevišķu kompozīciju savārstījums ar 1,5 labu dziesmu. Iespējams klausīties veco laiku un Berlīnes koncerta vārdā.
2008 – Með suð í eyrum við spilum endalaust
Sigur Rós ir sapratuši, ka ar Takk… bija nonākuši strupceļā, bet jaunizvēlēto ceļu es nespēju klausīties. NESigur NERós 
- Gobbledigook

Atgādina Prāta Vētru jaunībā; - Inní mér syngur vitleysingur

Stampājamais gabals; - Góðan daginn

Kaut kas starp jauno un veco Sigur Rós, bet garlaicīgs; - Við spilum endalaust

100% popsa; - Festival

Vokālās izvirtības vecā Sigur Rós formātā, bet ne sniegumā; - Suð í eyrum

Vecais Sigur Rós jaunajā formātā; - Ára bátur

2008. gada garlaicīgākā dziesma; - Illgresi

2008. gada garlaicīgākā akustiskā dziesma; - Fljótavík

Viennozīmīgi albuma labākais (80% vecais Sigur Rós); - Straumnes
(nevar uzskatīt par patstāvīgu kompozīciju); - All alright

Kā vienmēr- pēdējā ir miega dziesmiņa, šķiet, ka šoreiz angliski;
Secinājums: Ja kādreiz Sigur Rós bija pārbaudījums skaņu tehnikai, tad tagad tas ir pārbaudījums nerviem. Man bail par augustā gaidāmo koncertu
P.S. Ja gribēšu kaut ko jaunu no Post Rock, tad klausīšos kādu no “Meklējumi” pieminētajām grupām vai pameklēšu vēl kādu…
