11-11-11 Black Sabbath paziņoja par savu atkalapvienošanos, koncerttūri un par topošo albumu. Šodien, 13 dienas vēlāk, esmu jau bruņojies ar biļetēm uz Stokholmas koncertu. Šī grupa var patikt, var nepatikt, bet viņu atstātais mantojums un ietekme uz rokmūziku nav apšaubāma. Led Zeppelin un Deep Purple bija lieliski, bet Black Sabbath ir tie, kuri pilnībā noformulēja Heavy Metal.
Manās acīs viņi tikpat nozīmīgi kā King Crimson un Pink Floyd, bet, tai pat laikā, daudz mīļāki. Ja man būtu jāatbild, kurš ir mans iecienītākais modernās mūzikas žanrs, tad tas noteikti būtu Progressive Rock, bet Black Sabbath un Ozzy Osbourne ir palikuši kā mana citas mūzikas klausīšanās laika esence (žetons tiem, kas saprata šī teikuma beigas).
Šī apvienošanās ir kas tāds, ko nevar laist garām!
Tiekot pie šī Porcupine Tree albuma, es jau zināju, ka došos uz koncertu Parīzē un zināju, ka koncerta pirmajā daļā tiks spēlēts albuma 1. disks. Tātad bija “uzdevums” ! Lai varētu labāk izbaudīt koncertu, vajadzēja pamatīgi iepazīt albumu, ko arī cītīgi mēģināju panākt.
Pirmais iespaids- ļoti “Porkupainisks”, nekādu pārsteigumu. Nekad īsti nav skaidrs- vai tas ir labi vai slikti, jo bez pārsteigumiem ir nedaudz garlaicīgi, bet, ja pārsteigums neizdodas, tad šķiet, ka esi piemānīts.
Tikko kļuva zināms, ka Depeche Mode ir atcēlusi savu koncertu Rīgā. Žēl, jo biju sācis jau noskaņoties uz šo pasākumu (te), bet tagad nāksies pagaidīt.
Protams, ka labāk pagaidu, kamēr David Gahan atveseļojas, nekā, ka viņš nevesels kāpj uz skatuves (vairāk gan savtīgu iemeslu dēļ- pagaidīt ir vieglāk, nekā klausīties koncertu, kuram nav 100% atdeve). Lai veseļojas!
Gatavojoties Depeche Mode koncertam, iepazinos ar viņu jauno gara darbu “Sounds of the Universe“. Pirms koncerta to ir vērts noklausīties, jo šajā tūrē ~ no 22 dziesmām 7 ir no jaunā albuma.
Nav šaubu, ka koncertu vieglāk baudīt, ja dziesmas ir zināmas un tām var dungot līdzi. Tiesa gan, pārs reizes esmu kļūdījies, neilgi pirms koncerta klausoties studijas ierakstus, bet ir aizdomas, ka šis nebūs tas gadījums
Pats šī albuma pirkšanas process bija neliels eksperiments- iegādājos to caur iTunes. Tas ir ērti, ātri, vienkārši, bet kastītes un bukleta trūkums nedaudz skumdina. Protams, ikdienā tik un tā nesanāk skatīt un turēt rokās nedz albumu iepakojumus, nedz pašus diskus, jo visa mūzika, ko klausos, ir pārtaisīta par “incredible mp3″, lai varētu to klausīties uz kādas līdzi nēsājamas ierīces.