11-11-11 Black Sabbath paziņoja par savu atkalapvienošanos, koncerttūri un par topošo albumu. Šodien, 13 dienas vēlāk, esmu jau bruņojies ar biļetēm uz Stokholmas koncertu. Šī grupa var patikt, var nepatikt, bet viņu atstātais mantojums un ietekme uz rokmūziku nav apšaubāma. Led Zeppelin un Deep Purple bija lieliski, bet Black Sabbath ir tie, kuri pilnībā noformulēja Heavy Metal.
Manās acīs viņi tikpat nozīmīgi kā King Crimson un Pink Floyd, bet, tai pat laikā, daudz mīļāki. Ja man būtu jāatbild, kurš ir mans iecienītākais modernās mūzikas žanrs, tad tas noteikti būtu Progressive Rock, bet Black Sabbath un Ozzy Osbourne ir palikuši kā mana citas mūzikas klausīšanās laika esence (žetons tiem, kas saprata šī teikuma beigas).
Šī apvienošanās ir kas tāds, ko nevar laist garām!
Tiekot pie šī Porcupine Tree albuma, es jau zināju, ka došos uz koncertu Parīzē un zināju, ka koncerta pirmajā daļā tiks spēlēts albuma 1. disks. Tātad bija “uzdevums” ! Lai varētu labāk izbaudīt koncertu, vajadzēja pamatīgi iepazīt albumu, ko arī cītīgi mēģināju panākt.
Pirmais iespaids- ļoti “Porkupainisks”, nekādu pārsteigumu. Nekad īsti nav skaidrs- vai tas ir labi vai slikti, jo bez pārsteigumiem ir nedaudz garlaicīgi, bet, ja pārsteigums neizdodas, tad šķiet, ka esi piemānīts.
Šodien, klusoties King Crimson albumu Dispiline, sāku prātot, ko nozīmē dziesmas nosaukums Mate Kudasai. Pēc skanējuma nopratu, ka tas ir Japāniski, bet, lai noskaidrotu precīzāk, ķēros pie Google. Jau pats pirmais rezultāts bija saistīts tieši ar King Crimson un saturēja smieklīgu atgadījumu no kāda cilvēka dzīves. To var izlasīt šeit
Nu jau ir pagājusi 1,5 diena un spēju kaut cik sakarīgi atskatīties uz Keith Emerson koncertu Kongresu namā. Draugi sapratīs ja teikšu, ka pēc koncerta jutos labāk kā pavasarī izejot no jurtas Turpināt »